MAZĀ VĒSTURE
Kasperske Hory un tā apkārtne galvenokārt attīstījās atkarībā no zelta ieguves, sāls tirdzniecības un mežizstrādes.
Kašperské Hory tika izveidots 13. un 14. gadsimta mijā kā plaša kalnrūpniecības apmetne nozīmīgā zelta nesošajā apgabalā. Luksemburgas karaļa Jāņa vadībā viņi tika paaugstināti par augšpilsētu. Viņi saņēma zīmogu, ģerboni un 1345. gadā ievērojamu privilēģiju, atbrīvojot pilsētu no muitas nodevu un nodevu samaksas. 15. gadsimtā darbojās gandrīz 40 lielākas zelta raktuves un vairākas galerijas.
Karalis un imperators Kārlis IV šai pilsētai pievērsa īpašu uzmanību, kad 1356.-1366. Gadā viņam tika izveidots tirdzniecības ceļš, kas savienoja Passau un Prāgu, tā saukto Zelta taku. Viņa labvēlības pierādījums ir karaliskās pils izstāde pie Kašperské Hory. Kašperkas pils (1356-1361) kalpoja vietējās sauszemes robežas, tirdzniecības ceļu un zelta raktuvju aizsardzībai. Tajā pašā laikā tas kalpoja kā administratīvais centrs.
Pilsēta nostiprina savas pozīcijas un 1582. gadā tā ieguva karaliskās pilsētas titulu un vienlaikus plašu zemes un meža īpašumu. Zelta ieguve pakāpeniski samazinās, un to aizvieto tirdzniecība, stikls un zāģmateriāli.
Šī reģiona dzīve 2. gadsimta otrajā pusē. iemūžināts savos romānos un īsos stāstos, ko veidojis rakstnieks Karels Klostermans. Viņa tēvs šeit strādāja par ārstu un vairākus gadus bija arī Kašperské Hory rajona mērs.
"... ja jums ir jūtīga sirds, dvēsele, kas ir atvērta dabas majestātiskumam, jūtīga pret tās skaistumu, jūs kļūsit klusā izbrīnā, tā paklanīsies jums. tā raksturs, kas parādās galvenokārt drūmajos laikapstākļos, atstās iespaidu, kad jūs aizkustina skumja dziesma, jums būs grūti atvadīties no skata uz mūsu kalniem, un pienāks brīži, kad jūs ilgojaties to prom no tā, aizmirstot par mūsu bezjēdzīgajiem sapinumiem, sīkajām cīņām. .
No romāna "Šumavas paradīzē"
